Depresija un tās pārvarēšana

Depresija un tās pārvarēšana ar visaptverošu terapijas metodi

Depresija ir smags, komplicēts un bīstams garīgs traucējums. Visaptverošās terapijas pieeja depresijas pārvarēšanai sakņojas pārliecībā, ka cilvēki var atrast dziedināšanu un spēku, izmantojot kognitīvo, uzvedības, grupu terapijas, garīgo un fizisko stratēģiju kombināciju. Mana pieeja ir individualizēta, kur pēc problēmu identificēšanas pielāgoju izmantojamās terapijas metodes katram konkrētajam klientam.

Svarīgākie etapi terapijā:

Radīt drošu, nenosodošu un atbalstošu vidi. Es cenšos radīt atmosfēru, kurā klienti jūtas atbalstīti un saprasti, kur var brīvi izpaust savas jūtas, pārdzīvojumus un bažas. Tas palīdz izveidot jēgpilnu dialogu par problēmām un cēloņiem, kas noveda pie depresijas.

Depresijas pamatcēloņu un iemeslu identificēšana, kas var ietvert pagātnes traumu vai neatrisinātu problēmu izpēti, pamatā esošo uzskatu pārbaudi vai negatīvas domāšanas modeļu atpazīšanu.
Terapeitiskais darbs, kur tiek atrisināti depresijas cēloņi un radītas stratēģijas depresijas pārvarēšanai, kas ietver kognitīvās un uzvedības pārstrukturēšanas paņēmienus, kā arī tādas aktivitātes kā dienasgrāmatu rakstīšana un dažādu uzdevumu pildīšanau.

Visaptveroša terapijas pieeja depresijas pārvarēšanai ir individualizēts un spēcinošs process, kurā ņemti vērā visi indivīda dzīves aspekti, kas noveda pie depresijas. Izmantojot šo pieeju, klientiem ir iespēja gūt daudzpusīgu ieskatu par savu stāvokli, attīstīt labākas pārvarēšanas prasmes un ieraudzīt sava dziedināšanas potenciāla spēku.

Pieteikties konsultācijai

Kas ir depresija un kādi ir depresijas rašanās iemesli?

Depresija ir smags garīgs traucējums, ko raksturo pastāvīgas skumjas, vientulības sajūta un intereses zudums par aktivitātēm, kas kādreiz aizrāva un radīja prieku. Tas ir bīstams stāvoklis, kas ietekmē cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo labsajūtu. Depresija var izraisīt dažādus nepatīkamus un traucējošus simptomus, kā bezmiegs, panikas lēkmes, apetītes izmaiņas, nogurums, nemiers un bezcerības, bezpalīdzības sajūta, kas var novest pat līdz apgrūtinātai fiziskai funkcionēšanai un pašnāvībai.

Depresijas rašanās faktori

Depresija ir sarežģīta garīga slimība, kuru var izraisīt negatīvu bioloģisko, vides, sociālo un garīgo faktoru kombinācija.

Bioloģiskie faktori:

Neiromediatoru nelīdzsvarotība: neirotransmiteri pārraida signālus starp smadzeņu nervu šūnām. Neirotransmiteru, piemēram, serotonīna, dopamīna un norepinefrīna, nelīdzsvarotība var izraisīt depresiju.

Hormonālā nelīdzsvarotība: tādi hormoni kā kortizols, ko ražo virsnieru dziedzeris, ir iesaistīti ķermeņa reakcijā uz stresu. Ilgstošs stress var izraisīt kortizola un citu hormonu nelīdzsvarotību, kas var veicināt depresijas attīstību.
Strukturālās izmaiņas smadzenēs: smadzeņu bilžu analīzes pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar depresiju var būt strukturālas izmaiņas noteiktos smadzeņu apgabalos, jo īpaši prefrontālajā garozā un hipokampā, kas ir iesaistīti garastāvokļa regulēšanā un atmiņas nodrošināšanā.
Depresija var rasties, ja ir hroniskas un ilgstošas sāpes, tādejādi ietekmējot neirotransmiteru līmeni un palielinot stresa līmeni organismā.

Vides un sociālie faktori:

Negatīvi dzīves notikumi: negatīvi emocionāli pārdzīvojumi, piemēram, mīļotā nāve, attiecību izjukšana vai finansiālas grūtības, var izraisīt depresiju.
Traumatiska pieredze bērnībā, piemēram, fiziska vai emocionāla vardarbība, nevērība vai vecāku zaudēšana, var palielināt depresijas risku dzīvē.
Sociālā norobežotība un atbalsta trūkums vai sajūta, ka esat sociāli noslēgts no citiem, var veicināt depresiju.
Alkohola un citu narkotisku vielu lietošana var novest pie depresijas un tās pastiprināšanās.
Sociālo mediju pārmērīga lietošana un savas dzīves salīdzināšana ar tur redzēto, var novest pie tā, ka rodas depresija.

Ilgstošs vai hronisks stress, piemēram, pastāvīgs darba stress, ģimenes konflikti vai finansiālas grūtības, var palielināt depresijas risku.

Garīgie faktori:

Negatīvi domāšanas modeļi: negatīvas domas par sevi, pasauli un nākotni var veicināt depresiju.
Zems pašvērtējums vai bezvērtības sajūta var veicināt depresiju.

Perfekcionisms: tiekšanās pēc nereālas perfekcijas, kuru nesasniedzot rodas sajūta, ka esi pievīlis sevi un apkārtējos, var izraisīt depresiju.
Kognitīvie traucējumi: izkropļoti domāšanas modeļi, piemēram, galējību domāšana vai pārsteidzīgi izdarīti secinājumi un tam sekojoši lēmumi, var novest pie depresijas.
Dzīvošana pagātnē: negatīvas pieredzes vai jūtu pārdomāšana var pasliktināt depresiju.
Pieķeršanās problēmas, piemēram, nedrošības sajūta attiecībās vai grūtības izveidot ciešas attiecības, var novest pie tā, ka pastiprinās depresija.

Pieteikties konsultācijai

Depresija un alkohola ietekme uz tās rašanos

Depresija var izveidoties vai pastiprināties, ja cilvēks lieto alkoholu vai citas narkotiskas vielas. Pēdējā laikā arvien vairāk ir redzamas likumsakarības, ka alkohols ir viens no izplatītākajiem faktoriem, kas var veicināt depresiju un tās pastiprināšanos, jo alkohols noved pie tā, ka cilvēkam var rasties:

Hormonālā nelīdzsvarotība: alkohola lietošana var izjaukt ķīmisko vielu līdzsvaru smadzenēs, tostarp serotonīnu un dopamīnu, kas var veicināt depresiju.
Neirotoksitāte: Alkohols var būt toksisks smadzeņu šūnām un bojāt smadzeņu struktūru un funkcijas, kas var izraisīt depresiju.
Miega traucējumi: Alkohols var traucēt miegu, izraisot nogurumu, aizkaitināmību un paaugstinātu depresijas risku.
Sociālās sekas: pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt sociālo izolāciju, attiecību problēmas un darba vai finansiālas grūtības, kas var veicināt depresiju.

Pieteikties konsultācijai

Depresija un sociālie mediji

Depresija arvien vairāk tiek diagnosticēta jauniem cilvēkiem, kur bieži tiek runāts par viedtālruņu un sociālo mediju negatīvo ietekmi uz cilvēku un it sevišķi jauniešu psihi, kas bieži noved pie smagas depresijas.

Sociālo mediju lietošanas negatīvās sekas:

Sociālais salīdzinājums: sociālie mediji rada izkropļotus un neeksistējošus tēlus, ar kuriem cilvēki sevi salīdzina, tādejādi izraisot kompleksus, nepietiekamības sajūtu, zemu pašcieņu un depresiju.

Aizvainošana un uzbrukumi: sociālie mediji bieži tiek izmantoti, lai uzbruktu un aizskartu citus cilvēkus, kas var veicināt zemu pašnovērtējumu, trauksmi, bailes un var veicināt depresiju.
FOMO (Fear of missing out): Sociālie mediji var radīt FOMO sindromu, kur cilvēkam rodas atkarība un bailes no tā, ka tiek palaistas garām iedomātas, it kā svarīgas ziņas vai notikumi, kas var izraisīt stresu, trauksmi un depresiju.
Miega traucējumi: sociālo mediju lietošana pirms gulēšanas var traucēt miegu, izraisot nogurumu, aizkaitināmību un paaugstinātu depresijas risku.
Izolācija: sociālo mediju izmantošana var veicināt cilvēka nevēlēšanos būt sociāli aktīvam un novest pie sociālas izolācijas, kas var novest līdz depresijai.
Atkarība: sociālo mediju lietošana var izraisīt atkarību, izraisot nekontrolētu un kompulsīvu lietošanu, kas var traucēt ikdienas normālu funkcionēšanu, kā rezultātāa var rasties depresija.

Negatīvs paštēls: sociālie mediji var veicināt negatīvu paštēlu, kas var izraisīt zemu pašvērtējumu un depresiju.

Pieteikties konsultācijai

Depresija un tās izplatītākie veidi

1. Smagas depresijas traucējumi: Šis ir visizplatītākais depresijas veids, un to raksturo pastāvīga skumju sajūta vai intereses zudums par darbībām, kuras cilvēkam kādreiz šķita patīkamas. Tas var ietvert arī apetītes un miega traucējumus, kā arī domāšanas modeļu izmaiņas. Cilvēkiem, kam ir smaga depresija var būt arī grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus.

2. Pastāvīgi depresijas traucējumi (PDT): pazīstams arī kā distīmija, PDT ir hroniska depresijas forma, kas var ilgt vismaz divus gadus. To raksturo slikts garastāvoklis, intereses zudums par aktivitātēm, vainas vai bezcerības sajūta.

3. Bipolāri traucējumi: Bipolāri traucējumi ir depresijas veids, kas ietver ārkārtēju kāpumu un kritumu periodus (mānija un depresija). Personai ar bipolāriem traucējumiem var rasties depresijas epizodes, kas vienlaikus ilgst nedēļas vai mēnešus.

4. Sezonālie afektīvie traucējumi (SAT): SAT ir depresijas veids, kas parasti rodas ziemas mēnešos, kad ir mazāk saules gaismas. To raksturo skumjas, nogurums un sociālā noslēgtība.

5. Pēcdzemdību depresija: Pēcdzemdību depresija ir depresijas veids, kas var ietekmēt jaunās mātes pēc dzemdībām. To raksturo skumjas, vainas vai trauksmes sajūta, kas var traucēt cilvēka spēju rūpēties par savu bērnu.

6. Psihotiskā depresija. Šim depresijas veidam ir raksturīga smaga depresija, ko pavada psihotiski simptomi, piemēram, maldi, mānija vai halucinācijas.

7. Netipiska depresija: netipisku depresiju raksturo reakcijas trūkums uz pozitīviem notikumiem, kā arī paaugstināta jutība pret noraidījumu. To bieži pavada pārēšanās, pārmērīga gulēšana un paaugstināta jutība pret fizisku diskomfortu.

Pieteikties konsultācijai

Depresijas gadījumā - biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir depresija?

Depresija ir smags garīgs traucējums, ko raksturo pastāvīgas skumjas, vientulības sajūta un intereses zudums par jebkādām aktivitātēm. Tas ir ļoti bīstams stāvoklis, kas ietekmē cilvēka fizisko, garīgo, emocionālo labsajūtu un var pat novest cilvēku līdz pašnāvībai.

Kādas ir depresijas pazīmes?

Depresija var izraisīt dažādus nepatīkamus un traucējošus simptomus, kā bezmiegs, panikas lēkmes, apetītes izmaiņas, nogurums, nemiers un bezcerības, bezpalīdzības sajūta, intereses zudums par jebkādam nodarbēm, kas var novest pat līdz apgrūtinātai fiziskai funkcionēšanai un domām par pašnāvību.

Kur meklēt palīdzību depresijas gadījumā?

Ja pamanat depresijas simptomu pazīmes ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai uzreiz jāmeklē speciālistu palīdzība - psihoterapeita vai psihiatra.

Depresija, depresijas pazīmes un tās uzveikšana