Anoreksija, bulīmija un citi ēšanas traucējumi un to izskaidrojums
Ēšanas traucējumi var skart visu vecumu, rases/etniskās izcelsmes, ķermeņa svara un dzimuma cilvēkus. Ēšanas traucējumi bieži parādās pusaudža gados vai jaunā pieaugušā vecumā, bet var attīstīties arī bērnībā vai vēlākā dzīvē. Pētnieki atklāj, ka ēšanas traucējumus izraisa sarežģīta ģenētisko, bioloģisko, uzvedības, psiholoģisko un sociālo faktoru mijiedarbība.
Ja ir pazīmes par kādiem no minētajiem simptomiem ir svarīgi savlaicīgi meklēt palīdzību, jo cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem ir lielāks pašnāvību un medicīnisku komplikāciju risks. Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem bieži var būt citi garīgi traucējumi (piemēram, depresija vai trauksme) vai problēmas ar atkarību veicinošu vielu lietošanu. Savlaicīgi vēršoties pēc profesionālas palīdzības ir iespējama pilnīga atveseļošanās.
Ārstēšanas plāni ir pielāgoti individuālajām vajadzībām un var ietvert vienu vai vairākus no šiem:
- Individuālā, grupu un/vai ģimenes psihoterapija, parasti tiek pielietota kognitīvi biheiviorālā terapija
- Medicīniskā aprūpe un uzraudzība
- Uztura konsultācijas
- Medikamenti
- Ģimenes terapija, psihoterapijas veids, kurā pusaudžu ar anorexia nervosa vecāki uzņemas atbildību par sava bērna barošanu, šķiet ļoti efektīva, palīdzot cilvēkiem pieņemties svarā un uzlabot ēšanas paradumus un garastāvokli.